Kā motivēt sevi un pieturēties pie plāna?

Tāpēc brīvi varu sazināties ar dažādiem cilvēkiem. Ir interesanti, ka mans darbs ir mans hobijs un aicinājums. «Lai viņi saprot, ka dzīve nav tikai balts un melns, ka dzīve nav tikai lietas, ko iemācies skolā un ka algebrā iekaltās zināšanas nebūs tās, kas virzīs tālāk nākotnē. Man tas ir visās dzīves jomās.» Sanda novērtē, ka dzīvē var nodarboties ar lietu, ko mīl, tāpēc ir pateicīga skatītājiem, ka viņiem ir nepieciešamība pēc smiekliem un tiem, kas viņus smīdina. Bet par savu lielāko sapni viņa sauc iespēju motivēt jauniešus un mācīt viņiem uzdrīkstēties. Tāpat sarunā piedalījās Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis, kas vērsa senioru uzmanību vīriešu veselības problēmām. Slimnīcas pārstāvis ieteica ne tikai doties pārbaudīties pie ģimenes ārsta, bet arī lūgt piešķirt norīkojumu vizītei pie urologa, piemēram, Rīgas Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Viņa pati un kolēģi nemitīgi attīsta savas zināšanas un spējas, brauc uz meistarklasēm un rīko tādas arī paši. Bet stereotipi un dogmas, klasiskās morāles normas mūs ieliek rāmjos, lai pēc tam ar kursiem radošumu atkal atmodinātu un kultivētu. Viena no aktuālākajam mūsdienu vīriešu veselības problēmām sasniedzot piecdesmit gadu vecumu ir prostatas vēzis. Diagnozes, kas agrāk tika uztvertas kā spriedums, mūsdienās tiek ļoti veiksmīgi ārstētas un pēcāk cilvēkiem ir iespēja turpināt dzīvot laimīgu un veselīgu mūžu. «Mūsu sabiedrībā ir liels spiediens ar prasību – būt radošam. Nav tādu, ar kuriem man būtu bail runāt,» droši apgalvo Sanda, taču atzīst, ka ir piedzīvojusi situācijas, kad izjūt pietāti pret tiem, ko satiek. Pāreja uz eiro – fiziskā puse. Bet improvizators saglabā sevī bērnu attieksmē un darbā, līdz ar to viņam stereotipi ir nojaukti improvizējot. Ieliec mani jebkādos apstākļos, un es spēju adekvāti rīkoties. «Cilvēki improvizē arī ikdienā, saskaroties ar citiem, jo nezinām savu dzīves scenāriju. Daudzās darbavietās pat veido kursus, lai to apgūtu,» zina stāstīt Sanda. Tāpat pietāti un lielu cieņu izjūtu pret veciem cilvēkiem, jo viņi savā dzīvē pieredzējuši tik daudz, ka spēs atkost jebkuru manu blefošanas vai izlikšanās mēģinājumu. Citāda vairs nemāku būt.» Sanda atzīst, ka viņai nebija grūti kļūt par tieši tik radošu, cik sabiedrība pieprasa būt, un izskaidro to ar faktu, ka sāka nodarboties ar teātra mākslu, jauna būdama. Ja mēģinātu tas viss būt dzīvē, tās būtu šausmas, un nekas labs nesanāktu. «Mēs mēģinām teikt pirmo, kas nāk prātā, un mūsu domas jau ir tā sakārtotas, ka pirmais [impulss] ir nekļūdīgs un iesākto domu spējam pateikt arī līdz galam.» Spēja ātri reaģēt palīdz darbā radio. Visi, kas darbojas improvizācijā, to uztver kā dzīvesveidu, jo tu saslimsti ar to un izkļūt ārā ir ļoti grūti, pat nevajadzīgi. jūnijā Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā norisinājās latviešu filmas “Džimlai Rūdi rallallā” bezmaksas seanss pensionāriem. Ārēji, jo iekšēji esmu vēl tas pats bērns, par kuru iepriekš runāju un kuram šķiet, ka sabiedrība viņu mēģina ierāmēt.» Sanda aizdomājas par to, kā teātra vidē pavadītie gadi ietekmējuši viņu. «Esmu atklājusi formu, kādā runāt ar cilvēkiem, un attīstījusi asu reakciju uz dažādām situācijām. Sanda to sauc par veiksmīgu pagriezienu savā dzīvē, jo saskarsme ar šo teātra mākslas veidu notika posmā, kad, kā saka Sanda, jaunietis var darīt jebko; arī aiziet neceļos, sevišķi, dzīvojot mazā pilsētā ar daudziem dažādiem vilinājumiem. Kļūt par pasniedzēju, kura pasaka – viss ir iespējams. Liec man runāt ar prezidentu, hops! – es ieslēdzu sevī šķautni, kas ir nopietna un atbildīga. Arī aktieri mudināja seniorus regulāri griezties pie ārsta, lai pārbaudītu savu veselību un negaidīt pirmo simptomu parādīšanos. klases beigās Madonā, kad sertificēta teātra sporta trenere, praktiķe, lektore, režisore un pedagoģe Inese Zīle organizēja jauniešiem iespēju apgūt teātra sportu. «Ar kolēģi Līgu [Putniņu] pērn bijām Barselonā improvizācijas festivālā, kurā no visas pasaules sabraukuši improvizatori, lai mācītos un dalītos pieredzē. Es speru katru nākamo soli, saku katru nākamo teikumu, skatos partnerim acīs un jūtu, kaut kas notiks, nezinot, kas tas būs.» Un izjūtas, kuras Sanda piedzīvo, atrodoties prožektoru gaismā, pat šķietami nereālās situācijās viņai ir reālas un īstas. Liec man runāt ar maziem bērniem, hops! – es ieslēdzu sevī bērnudārza audzinātāju vai atveru sevī šķautni, kas ir bērna prāts. Kā motivēt sevi un pieturēties pie plāna. Es to visu redzu ļoti spilgti, lai gan vide ir iztēlota.» Sanda saka: «Darīt to, ko mīli, ir laime. «Biju bērns, par kuru daudzi kaimiņi un pedagogi domāja, ka man dzīvē nekas nesanāks, ja vien neatradīšu pareizo ceļu. Skaistu apsveikumu dalībniekiem sniedza kapella Luste, kura bija sagatavojusi pārsteigumu lietuviešiem un igauņiem, nodziedot dziesmas viņu valodā. Patēriņa kredīts. Mums rutīnas laušana ir viens no pamata principiem darbā uz skatuves. Tāpēc improvizācija var būt arī dzīvesveids, un par tādu tas ir kļuvis man. Man bija grūti koncentrēties mācībām, jo visu laiku gribēju izpausties. Un tā patiešām ir – aktieri apņēmīgi trenē ātru domāšanu. Tāpēc, ko sabiedrība pieprasa, man nav grūti izdarāms, jo ir sastāvdaļa no tā, kāda esmu. «Daži no klusiem un kautrīgiem cilvēkiem kļuva skaļāki un enerģiskāki, viņi atvērās un saprata, ka tas, kas viņi ir uz skatuves, var būt arī dzīvē. Viņiem bija iespēja iepazīt dažādus Dobeles uzņēmumus un organizācijas, kuri sevi prezentēja ar sagatavoto uzdevumu.Bibliotēkas sagatavotajā  posmā skolēniem bija uzdevums parādīt, cik labi viņi orientējas bibliotēkas sniegtajos pakalpojumos. Viņa metās jaunajā piedzīvojumā ar sirdi un dvēseli, un gūtā pieredze palīdzēja attīstīt aktrises talantu, ko Sanda sevī bija jutusi jau iepriekš. «Ja runāju tiešajā ēterā un ar vienu aci redzu, ka tehnika niķojas, varu sākt runāt autopilotā, pa to laiku sakārtojot programmu, restartēt datoru un pārskatīt e-pastus.» Ja būtu Sandas varā, viņa improvizāciju skolās iekļautu kā obligāto mācību priekšmetu.

JAUNUMI / Jēkabpils pamatskola

. Bērnībā mēs improvizējam ļoti labi – spēlējam veikalus, spējam atbildēt uz āķīgiem jautājumiem. Kad iepazinu improvizāciju, huligāns varēju būt uz skatuves. Kā motivēt sevi un pieturēties pie plāna. «Ir prieks, ka, vadot pasākumu dažādai publikai, ar viņiem visiem spēju atrast kopīgu valodu. «Ir brīnišķīgi, ka atklāju improvizāciju, jo, manuprāt, tā mani paglāba no daudzām nepareizām izvēlēm,» viņa teic. Šī ir īpaša tikšanās, jo seminārs notiek laikā, kad visas Baltijas valstis svin savu simtgadi, semināra dienu laikā dalībnieki aktīvi diskutēja par Baltijas valstu bibliotēku pašreizējām aktualitātēm un bibliotēku lomu katrā valstī.. «Jau tolaik biju ārpus rāmjiem, tomēr tad – vairāk negatīvā, huligāniskā formā. «Biju enerģiska un nemierīga. Vai tie būtu traktoristi, kosmonauti, skolotāji vai ārsti, es atveru sevī failu, kas atbild par katru profesiju manā galvā, un sazinos ar viņiem caur konkrēto prizmu.» Sanda stāsta, ka improvizatorus raksturo kā cilvēkus, kam pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Sarunas gaitā slimnīcas pārstāvis mudināja vīriešus savlaicīgi veikt veselības pārbaudes un vīriešu otrajām pusēm mudināt un motivēt savus kungus vērsties pie specialistiem. Dienas turpinājumā bibliotēku darbinieki apmeklèja Ceriņu dārzu un Dobeles Novadpētniecības muzeju, iepazinās ar Dobeles pilsētas burvību, īpašajiem apskates objektiem un pilsētas vēsturi. Izstāde DNCB ​Jūlijā un augustā DNCB lasītavā būs apskatāma izstāde - kolekcija "Aleksandra Radzeviča apbalvojumi un sasniegumi sportā".​ Akcija "Pāršķirstot fotoalbumu" DNCB organizē akciju "Pāršķirstot fotoalbumu". Ja cilvēks redz man cauri, tad man ir mazliet bailīgi.» Par saviem personīgajiem gandarījuma mirkļiem Sanda sauc brīžus, kad, sarunājoties ar cilvēkiem, spēj ātri «nonākt uz viena viļņa ar viņiem». Bibliotekāres bija sagatavojušas  krustvārdu mīklu par Latviju un spēli “Atrodi,  pareizo grāmatas nosaukumu”. «Pa šo laiku esmu kļuvusi ārēji pašapzinīgāka. Mūsdienās cildina radošumu un pozicionē, ka cilvēkiem jābūt kreatīviem. Jaunais mācību gads nav aiz kalniem! Atgādinām, ka mācību grāmatas un darba burtnīcas ir iespējams apvākot arī Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā. Kopš vidusskolas laikiem esmu ielāgojusi teicienu, kas man vēl šodien ir svarīgs – dari to, ko mīli, un tev nekad nebūs jāstrādā. Ar pakalpojuma cenu var iepazīties mūsu mājas lapā sadaļā maksas pakalpojumi. Tāpēc, manuprāt, tāpat kā bērniem māca mākslu un mūziku, nesagaidot, ka viņi kļūs par māksliniekiem un dziedātājiem, tāpat vajadzētu mācīt improvizāciju, nesagaidot, ka viņi kāps uz skatuves un darīs to profesionāli.

- 9 paņēmieni, kā sevi motivēt

. Improvizācija bija veids, kādā spēju sevi piepildīt, jo uz skatuves varēju izdzīvot lietas, kuras man kā jaunietei gribējās, bet kurām dzīvē nebūtu vietas: būt bravūrīgam traktoristam, enerģiskam zaķim, ļaunai raganai, seksuālai pavedinātājai. Vairāk informācijas sadaļā. Tad ir grūti un jākuļas pašam, bet improvizācija jau pēc būtības māca domāt ārpus rāmjiem, kas tamlīdzīgās situācijās ir ļoti noderīgi. Es redzu sev apkārt konkrēto vidi, es redzu kasti, kurā sēžu, un redzu kamolu, kuru ripinu. «Ja man liek spēlēt kaķi, esmu tik ļoti iegājusi kaķa tēlā, ka neredzu un nedzirdu skatītājus, bet koncentrējos tikai uz partneri. Improvizācija manu enerģiju noveda labās sliedēs un ļāva spridzināt uz skatuves.» Paralēlā dzīve uz skatuves Sākotnēji improvizācija Sandu interesēja tikai kā aizraujoša nodarbe; viņa nejuta papildu pienesumu sev un savai izaugsmei kā cilvēkam un personībai. Bet tas daudz dos viņu personībai. Dobeles novada Centrālā bibliotēka piedāvā apmācību programmas, lai sekmētu iedzīvotāju informacionālo prasmju uzlabošanos un veicinātu plašāku bibliotēkas pakalpojumu izmantošanu. maijā ‘DNCB bērnu un jauniešu literatūras nodaļas darbinieki piedalījās Dobeles Valsts ģimnāzijas Skolēnu padomes organizētajā aktīvās atpūtas pasākumā ´ “Iepazīsimies dabā”, kurš Ķestermeža estrādē. Tomēr šo saslimšanu var pilnībā izārstēt, protams, ar nosacījumu, ja tas tiek atklāts agrīnās stadijās. Varu ātri mainīt visas puses, kas manī ir.

Comentarios