Kāpēc ir tik svarīgi uzkrājumu fonda izveidi izvirzīt kā prioritāti?

Tomēr šis apgalvojums, ka valsts atņem un tērē mums piederošo, ir maldinošs, vismaz tad, kad tas attiecas uz industrializēto demokrātiju. Mums nav tādu tiesību, jo citi cilvēki ir līdzdarbojušies mūsu sasniegumos un mēs esam izmantojuši savas veiksmes priekšrocības, "laimējot" savus talantus. Bez viņu darba man būtu grūtības izpildīt savus pienākumus. Drīzumā dažādās Eiropas valstīs būs iespējams pirkt preces un saņemt pakalpojumus, maksājot vienā un tajā pašā naudā - eiro, kas pēc vērtības aptuveni atbilst ASV dolāram. Neviena nodokļu reforma nebūs taisnīga tad, ja tajā netiks iekļauta nulles pielaides politika attiecībā uz fiskālajām dāvanām spēcīgajiem pilsoņiem vai korporācijām. Nodokļu celšana sabiedrības turīgākajai daļai ar progresīvā nodokļa shēmas palīdzību ir piemērotākais variants, taču tikai tad, ja tam ir stabils pamats un tas nenoved pie brutālas mantas konfiskācijas. Viņš pasliktina situāciju vājāko pilsoņu – bezdarbnieku, invalīdu, vientuļo māšu, pensionāru u.c – dzīvē. Tas ir ne tikai negodīgi, bet arī problemātiski, it īpaši valstī, kurā jau tā ir grūti ar pienācīgu finansējumu kvalitatīvai veselības aprūpei, izglītībai, pensijām un sociālajiem pabalstiem. Reformas ierosinājumi nevar aprobežoties ar vienu formulu, nepievēršot uzmanību tādām problēmām kā ēnu ekonomika, nodokļu nemaksāšana vai nodokļu optimizācija. Mēs esam pelnījuši daļu no tā, bet ne visu. Tie apmaksā bērnu kopšanas atvaļinājumus, tāpat kā daudzus citus sociālos pabalstus sabiedrības vājākajiem locekļiem. Kā Pasaules Bankas ziņojumā minēts, lai padarītu nodokļu sistēmu taisnīgāku, jābeidz meklēt maģiskā formula un jāķeras pie fiskālās sistēmas kopumā. • Portugāle un Spānija pievienojas EK. Zināma vienotība pastāvēja jau Romas impērijas laikā, kā arī vēlāk, kad valdīja Kārlis Lielais, un pēc tam Napoleona I valdīšanas periodā. Tā ir cilvēku sadarbības sarežģītība: mūsu darbs lielā mērā ir atkarīgs no citu sadarbības. Daudziem eiropiešiem vienotas valūtas ieviešana nozīmē vēsturisku soli Eiropas garajā ceļā uz vienotību. Eiropas vienotības pozitīvās puses izjutīs arī tie, kas ceļo pa Eiropas zemēm. Pašreizējās debates liek atcerēties, cik svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa ir nodokļu sistēma. Pēdējā laikā Latvijā uzplaukušas diskusijas par jaunas progresīvā nodokļa shēmas ieviešanu – nodokļu pacelšanu "bagātajiem", tos samazinot cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Tātad mūsu īpašuma tiesības uz ienākumiem un bagātību pastāv zināmās robežās. Daudzi gribot negribot ir sākuši domāt par to, vai cerība uz vienotu pasauli tomēr nav gluži reāla. Vēl jo vairāk, tā ir svarīga liberālās demokrātijas iezīme – zināmās robežās garantēt īpašuma tiesības. Šim diskursam ir savi novirzieni, dažkārt ne tik apvainojoši, bet pamatdoma vienmēr ir tāda pati. Tālāk ir minēti daži nozīmīgi posmi tajā procesā, kura gaitā ir izveidojusies pašreizējā situācija. Negodīgi pilsoņi pasliktina visneaizsargātāko sabiedrības locekļu situāciju, samazinot sociālajai labklājībai pieejamo naudu. Taču mums ir jāpievērš uzmanība sīkajai drukai. Tomēr īpašums nenozīmē neierobežotas lietošanas tiesības. Attīstības valstis, iespējams, kaut ko iegūs. 6 soļi, kā veicināt biznesa attīstību.

Kikas virtuve: Torte Cielaviņa

. Apdomājot, ka mūsu ienākumi un bagātība daļēji rodas, izmantojot dabiskos talantus, mūsu morālās pretenzijas ir daudz nepamatotākas, nekā mums sākumā šķiet. Pavasara tīrīšana jūsu kredītam. Dažādu sabiedrību atbilde ir atkarīga no atšķirīgiem pieņēmumiem un konvencijām – mēs pieņemam vai piekrītam, ka pilsoņi ir pelnījuši x% no saviem ienākumiem un bagātības. Brīdi padomājiet par to, vai jūsu darba devējs pilnībā pielāgo jūsu algu jūsu pēdējā mēneša nostrādātajam apjomam. Nodokļu reforma nav vienkārša tēma. Kad pienācis laiks maksāt, es nolemju samazināt savu ieguldījumu, atsaucoties uz visa veida likumdošanu, liekot jums un pārējiem kaimiņiem samaksāt rēķinu. Mēs esam savu bankas kontu īpašnieki un esam tiesīgi uz sevis nopelnīto līdz zināmam brīdim. Iespējams, viņi domā, ka eiro parādīšanās un centieni panākt Eiropas vienotību tikpat kā neietekmē viņu ikdienas dzīvi. Tāpat kāds var izmantot nodokļu sistēmas vājās vietas fiskālo pienākumu optimizācijai. Nodokļu reformām jābūt konsekventām, tām jāpadara valsts stabilāka, bet valsts iestādes – stiprākas. Likumi nosaka, ka mēs nedrīkstam traucēt savu kaimiņu tiesības. Svarīgākais šeit ir tas, ka mūsu produktivitāte ir ne tikai tas, ko paveicam mēs paši, bet arī darbs, ko dara citi, neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu viņi no mums atrodas. Tātad ir neiespējami iebilst, ka mēs esam pelnījuši visu savu naudu un ienākumus. Ja iepriekšējā rindkopa jūs tomēr nepārliecina, apdomājiet sekojošo: liela daļa mūsu profesionālās veiksmes ir atkarīga no faktoriem, kuri, lai gan nenoliedzami mūsu, tomēr ir patvaļīgi – mūsu dabiskie talanti, fiziskā uzbūve, inteliģence, personības iezīmes. No otras puses, ik mēnesi darbinieka produktivitāte var mainīties vairāku iemeslu dēļ – to ietekmē atvaļinājums, darba grūtības pakāpe, biznesa aktivitātes utt. Šīs valstis cerēja, ka šāda sadarbība ne tikai palīdzētu atveseļot to ekonomiku, bet arī sekmētu karu aizliegšanu. Turklāt fiskālās reformas, kas apgrūtina godīgos nodokļu maksātājus, parasti veicina neuzticēšanos iestādēm un politiķiem un var izraisīt fiskālās sacelšanās. Ikvienam būtu jāmaksā sava daļa, un punkts. Izmantot nodokļu sistēmas nepilnības vai atbalstīt nodokļu pazemināšanu var būt legāli, taču tas bieži vien ir amorāli, ja šādas darbības grauj vai traucē sabiedrisko preču un pakalpojumu sniegšanu. Vēl jo vairāk, nevienam nav iebildumu, ka mēs esam pelnījuši lielāko daļu no tiem. Ir būtiski noteikt atšķirību starp to, kas ir likumīgs un kas ir morāls. Nīderlandes laikraksts De Telegraaf sveica šo notikumu kā ”Eiropas apvienošanas procesa vainagojumu”. Tie atbalsta skolu un slimnīcu renovāciju un celtniecību. Taču Eiropas virzība uz vienotību sola kaut ko vēl labāku - cerību. Tā patiesi ir vilinoša perspektīva. Uz šīs pagātnes fona Eiropas vienotība ir pārsteidzošs fenomens, un visa pasaule pievērš tam uzmanību. Tas nenozīmē to, ka mums nav tiesību uz saviem ienākumiem vai bagātībām, vai to, ka sabiedriskās iestādes var iekasēt no mums nodokļus pēc savas patikas. Otrkārt, pat bez šīm pārmaiņām ir ārkārtīgi sarežģīti pārbaudīt, vai saņemtais atalgojums un uzkrātā bagātība atbilst cilvēku produktivitātei. Taču tas nenozīmē, ka nodokļu līdzekļi vienmēr tiek tērēti adekvāti un saprātīgi.

Kāpēc ir tik svarīgi antibiotikas lietot pareizi.

. Tas vienkārši nozīmē to, ka nodokļus nevar salīdzināt ar zagšanu, it īpaši, kad tie taisnīgi kalpo sabiedriskā labuma un pakalpojumu ražošanā. Problēma ir tāda, ka valstī ar endēmisku izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un optimizāciju jebkurš lēmums palielināt nodokļu likmes, padarot nodokļu sistēmu progresīvāku vai taisnīgāku, parasti palielina nodokļu slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem. Tas nozīmē, ka vienota Eiropa būs spēks, ar ko nevarēs nerēķināties, lai kurā pasaules malā cilvēks dzīvotu. Pirmkārt, mūsu ienākumi ir tikai aptuveni aprēķināts mūsu pūļu, darba laika, izrādīto iniciatīvu un sasnieguma ekvivalents. Nodokļi tiek izmantoti, lai maksātu par sabiedrisko pakalpojumu ražošanu un izpildi, maksātu skolotāju, ārstu, medmāsu, policistu, ugunsdzēsēju algas. Kā jau minēts, ar nodokļu palīdzību valsts piepilda kopējo kasi, lai iegādātos tādas "preces" kā izglītība, valsts aizsardzība vai veselības aprūpe. Fiskālā optimizācija pieder pie pēdējās kategorijas. Iebildumi pret nodokļiem ir tādi, ka mums ir tiesības uz visiem līdzekļiem, kurus esam nopelnījuši un iekrājuši. Lai vai kā, par spīti nepareizajiem izmantošanas veidiem, nodokļi ir nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi attīstītajā demokrātijā. Uzņēmēji nevar piekukuļot politiķus vai tiesību aizsardzības darbiniekus. Abas kategorijas pilnīgi nepārklājas. Cilvēks nevar izbēgt no atbildības, sakot, ka tas ir legāli. Vēl jo vairāk, slikta pilsonība ne vienmēr ir nelegāla. Diskusijas daļēji rosinājis arī nesenais Pasaules Bankas ziņojums, bet Latvijas Ministru kabinets nācis klajā ar reformas priekšlikumiem. Papildus tās sarežģītībai tā ir izteiksmīga dimensija: tas ir spēcīgs instruments, kas izskaidro to, ko mēs kā kopējās politikas dalībnieki esam cits citam parādā. Atliek padomāt kaut vai par to, ka tikai pirms nedaudziem gadu desmitiem Eiropa bija ierauta karā. Tas pats attiecas uz nodokļiem. Taču tas vairāku iemeslu dēļ nav iespējams. No angļu valodas tulkojusi Kristiāna Kampare Seko līdzi Satori, saņemot jaunumus savā e-pastā: Vienota Eiropa. Vēl jo vairāk, šādai savstarpējai atkarībai nav robežu. Bet īpašuma tiesības nekad nav absolūtas, un to, ko var attiecināt uz mašīnām un audiosistēmām, var attiecināt arī uz naudu. Tāpat kā smagās automašīnas, nodokļi ir rīki. Visos šajos gadījumos vienotība balstījās uz spēku un iekarojumiem. Nodokļu implikācija ir acīmredzama: mēs nevaram iebilst pret valsts teorētiskajām tiesībām brīvi izmantot daļu no mūsu ienākumiem un bagātības. Ir arī izskanējis viedoklis, ka Eiropas jaunā valūta var ietekmēt ievesto preču cenas un pat hipotēku procentus valstīs, kuras no Eiropas šķir liels attālums. Nodokļu nemaksāšana un optimizācija ir kaut kas līdzīgs.

Taču būsim atklāti un reālistiski. Īsāk sakot, nodokļu reformas nevajadzētu izmantot īstermiņa mērķu sasniegšanai vai dekoratīvos nolūkos – izliekoties, ka lietas mainās. Nodokļu reformas jāuztver nopietni, tajās rūpīgi jāizsver nodokļu loma demokrātiskajos režīmos un taisnīgas nodokļu piemērošanas iezīmes. Parastā atbilde ir tāda, ka "tirgus" parūpējas par attiecīgo nopelnu izvērtēšanu, taču problēma ir tajā, ka lielākā daļa mūsu algas apspriešanas notiek ārpus tirgus: hierarhisku organizāciju robežās. Ekonomisti apgalvo, ka algas tik ātri nepielāgojas tirgus cenu pārmaiņām. Krāpjoties ar nodokļiem, viņš samazina naudas daudzumu, no kuras tiek maksāts skolotājiem, ārstiem, medmāsām, policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem. • Nīderlandē, Hāgā, sapulcējas vairāki simti Eiropas politisko vadītāju un svinīgi apsola nekad vairs nekarot savā starpā. Nodokļi iemieso to, ko mēs, vienas politiskās sabiedrības locekļi, esam parādā cits citam. Vēl jo vairāk, viņš kaitē ne tikai valstij, bet arī sabiedrībai, jo nodokļi atbalsta sabiedrisko labumu un pakalpojumus. Taču, ja Eiropa apvienosies, izveidosies viens no lielākajiem ekonomiskajiem blokiem pasaulē. Neviena nodokļu reforma nebūs vienkārša, ja tā apgrūtinās godīgos nodokļu maksātājus. Tas ir slikts politisks aprēķins. Tam par iemeslu kalpo tas, ka mūsdienu ekonomikā mūsu darba efektivitāte ir atkarīga arī no citu cilvēku darba. • Notiek EK tālāka paplašināšanās - apvienojoties Rietumvācijai un Austrumvācijai, arī bijusī Austrumvācija iekļaujas šajā organizācijā. Tātad apgalvojums, ka mums ir tiesības pilnībā izmantot savus ienākumus un bagātību, ir maldinošs. Šāda nodokļu reforma, iespējams, ir laba ideja, taču rezultāts ir atkarīgs no pasākumiem, kas tiek veikti tās īstenošanai. Apgalvojums, ka esam pelnījuši pilnīgi visu savu naudu un bagātību, ir nederīgs. Iedomājieties, ka mēs dzīvojam vienā ēkā un nolemjam remontēt jumtu, jo manā dzīvoklī tas ir applūdis. Tādējādi saskaņā ar nepatieso argumentu – ja valsts grib no mums iekasēt, attaisnojuma slogs gulstas uz tās pleciem – tam vajadzētu būt spēcīgākam argumentam pret pieņēmumu, ka esam pelnījuši visus savus līdzekļus un ienākumus. Viņi arī var brīvi izmantot sistēmu, parazītiski baudot sabiedriskās preces un pakalpojumus, bet neveicot pienācīgu ieguldījumu. • Francija un Vācija sāk sadarboties, lai aizsargātu savu ogļu un tērauda rūpniecību. Ekonomisti šīs pūles, laiku un visu pārējo dēvē par "produktivitāti". Mans darbs ir atkarīgs vēl arī no citiem indivīdiem: piemēram, cilvēkiem, kas vada sabiedrisko transportu. • EK tiek uzņemta Dānija, Īrija un Lielbritānija. Piemēram, saskaņā ar izteikšanās brīvību, kāds var apdraudēt Latvijas valsts leģitimitāti, zināmās robežās apšaubot tās vēsturi. Kad eiro būs nostiprinājies, izzudīs valūtas kursu svārstības starp Eiropas valstīm, un kārtot biznesa darījumus Eiropā, jādomā, kļūs ekonomiski izdevīgāk. Darbinieki reti, ja ne tikpat kā nekad, tiek atalgoti par pašu patieso produktivitāti vismaz divu iemeslu dēļ. Taču pēc Otrā pasaules kara daudzas no karā cietušajām valstīm izjuta vajadzību pēc tādas vienotības, kas balstītos uz sadarbību. Dažkārt mēs saņemam mazāk, dažkārt mēs saņemam vairāk, nekā to nosaka mūsu produktivitātes līmenis. Pēc vairākiem gadu desmitiem, kuru laikā ir izvērsta diplomātiskā darbība un pārvarēti dažādi kavēkļi, sapnis par Eiropas vienotību tagad patiešām šķiet tik tuvu piepildījumam kā vēl nekad. Vispārīgāka jēga slēpjas tajā, ka darba efektivitāte ir darba, sociālas sadarbības un talantu rezultāts. Pirmkārt, tā ir taisnība, ka mūsu ienākumi un bagātība, aptuveni runājot, tiešām ir "mūsējie". Bet jūs atbildat, ka atradāt klientu un paveicāt svarīgāko darba daļu, skrūvējot pašu spuldzi, tāpēc jūs pieprasāt deviņdesmit centus. Taču nodokļu nemaksāšana vai centieni izvairīties no šī pienākuma ir līdzīgi valsts leģitimitātes apstrīdēšanai. Es nedrīkstu notriekt citus cilvēkus ar savu mašīnu vai izmantot savu audiosistēmu pilnā skaļumā nakts laikā.

Komēdija "Par ko runā vīrieši. Turpinājums" (16+) - kino no 30. marta!

. Piemēram, kaimiņiem būs jāmaksā vairāk no savas kabatas, nekā sākotnēji vienojāmies, jo es nolēmu neiesaistīties. Tas ir slikts ekonomiskais pilsoniskums, jo grauj valsts stabilitāti un efektivitāti. Šis pamatojums atbalsta nepatieso ideju, ka nodokļu ievākšanai ir kaut kas kopīgs ar zagšanu un laupīšanu. Tiesa, cilvēkiem, kas nedzīvo Eiropā, varbūt neliekas īsti saprotams, kāpēc gan tam visam tiek veltīta tāda ievērība. Tas pats attiecas uz "mūsu" ienākumiem un bagātību. Neviens nenoliedz, ka mums ir tiesības uz daļu no saņemtajiem ienākumiem vai uzkrātās bagātības. Otrkārt, šīs robežas nosaka ne vien to, kā mums izmantot savus ienākumus un līdzekļus, bet arī to, cik daudz mēs varam izmantot. Tā vietā, lai katra mājsaimniecība pati maksātu par izglītību, veselības aprūpi, policijas un armijas uzturēšanu, mēs maksājam nodokļus, bet valsts apspriež pakalpojumu cenas vai nodrošina šos pakalpojumus. Tādā veidā pastāv cerība iegūt izdevīgāku darījumu tām "precēm", ko mēs visi iegādājamies kopīgi, salīdzinot ar tām, ko mēs pērkam tikai sev pašiem vai mūsu ģimenei. Tikai nodokļi ir vēl noderīgāki rīki par automašīnām un tiem piemīt spēja palīdzēt sasniegt pilsoniskas sabiedrības mērķus. Jūs saucat mani palīgā un uzkāpjat uz maniem pleciem, lai ieskrūvētu spuldzi. Piemēram, lai es varētu pildīt savus profesora pienākumus, man jāpaļaujas uz citu savas iestādes darbinieku paveikto, sākot no rektora līdz tehniskajiem darbiniekiem. Kāds var iebilst, ka mums ir tiesības izmantot visu savu naudu līdz pēdējam centam. Iedomājieties, ka jums kāds piedāvā vienu eiro, lai nomainītu spuldzi augstajos griestos, ko jūs pats aizsniegt nevarat. Risinājums ir acīmredzams: novērst jebkādas sistēmas nepilnības, kas man ļaus izvairīties no saviem pienākumiem. Bet šis iebildums pret nodokļiem ir par vāju.. Būs pagājuši tie laiki, kad tūristi, nolīkuši pār kabatas kalkulatoriem, pūlējās tikt galā ar visiem šiem guldeņiem, frankiem, lirām un markām. Kad kāds legālā vai nelegālā ceļā nemaksā savu daļu, viņš apdraud savas valsts leģitimitāti, pārkāpjot spēles noteikumus un tādā veidā neizrādot likumiem to pienācīgo cieņu. Šī daļēji ir nodokļu problēmas sarežģītākā daļa, un šīs robežas ir demokrātiski jāapspriež gan Latvijā, gan citur. Viņš apdraud valsts spēju atjaunot vai būvēt ceļus, tiltus, slimnīcas, skolas un citas sabiedriskās iekārtas. Lai to varētu atbalstīt, būtu nepieciešams pierādīt, ka esam pelnījuši visu savu naudu līdz pēdējam centam. Kāpēc ir tik svarīgi uzkrājumu fonda izveidi izvirzīt kā prioritāti. Tādējādi jebkāda iniciatīva debašu ierosināšanā vai nodokļa reformu vadīšanā, kas uzlabos fiskālo taisnīgumu un lietderību, ir apsveicama. Citiem vārdiem, mēs esam īstie savu ienākumu īpašnieki. Īsumā, godīga nodokļu piemērošana ir valsts pienākums, bet tajā pašā laikā katra fiskālie pienākumi ir daļa no pilsoņa pienākuma. Mana produktivitāte būtu nekāda. No vienas puses, tādu līmeni ir sarežģīti vai neiespējami novērtēt. Mums ir jāievēro noteikumi, bet, cik taisnīgi vai netaisnīgi tie būtu, tā ir cita problēma. Mēs ne vienmēr varam izmantot savu īpašumu tikai tā, kā mēs to vēlētos. Tos izmanto, lai investētu drošākos ceļos un tiltos

Comentarios