Top 5 idejas svētku kartiņām

Garā, garā, bet, vienalga, vienmēr tik īsā dzīve. Tādejādi Latviešu mīlestībā sastopas līdzvērtīgi spēki - režisors, kurš spēj ģenerēt oriģinālas idejas, un lieliski aktieri, kuri spēj apliecināt, ka šīs idejas patiešām ir oriģinālas. Kad kārtējā aina beidzas, prožektori satumst, bet pēc tam dežūrgaismā skatuves strādnieki uznes un noliek mūsu acu priekšā citu prospektu kā jaunu gleznu, kas aizklāj iepriekšējo, kura netiek novākta. Vien neizprotama dažkārt ir režisora attieksme pret šiem tēliem un skatītāju, kurš redz uz skatuves kariķētus, pat patizlus cilvēkus, kuri visbiežāk ir stulbi un tāpēc nonāk tiktāl, ka gatavi savu dzīvi vadīt kopā ar pāris reizes redzētu svešinieku. Ar īpašu nolūku vai bez tā izrādē ietvertas tieši trīspadsmit atsevišķas epizodes. Šīs izrādes tēma ir iepazīšanās sludinājumi. Spilgtā Garās dzīves forma un negaidīti aktuālais un dziļais Latviešu stāstu saturs jaunajā JRT lielformāta projektā ir vainagojies ar izrādi, kurā vienlīdz svarīgi ir gan ko, gan kā dara Alvis Hermanis un aktieri. Bet pats taču esi rādījis, cik bikli esam savās patiesajās jūtās. Publikai redzot, skatuves strādnieki starp ainām pārbīda prospektus, kuru priekšā atrodas nedaudzie katrai epizodei nepieciešamie taustāmie priekšmeti – galds, krēsli, sols. Tie ir kā pazaudētas baltās kurpītes. Šķiet, ka Latviešu mīlestība nebūtu iespējama, ja pirms tam nebūtu iestudēta Garā dzīve un Latviešu stāsti - izrādes, kuras tapušas bez dramaturga līdzdalības, pašiem aktieriem sadzīvojot darbības personu biogrāfijas. Jo viņi, iespējams, pamanīs atkārtošanos gan režisora domu gājienā, gan aktieru radītajos tēlos un to atveidē. Latviešu mīlestību veido trīspadsmit atsevišķas ainas, kurās aktieri Baiba Broka, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš un Kaspars Znotiņš iejūtas dažādu vecumu, fizisko komplekciju un profesiju pār­stāvjos. Viens žests - un cepure var lepoties ar savu biogrāfiju. Asprātīgs, smeldzīgs, nedaudz sentimentāls un ironisks vēstījums par cilvēciski saprotamu vēlmi – kļūt mīlētiem, mīlēt pašiem un atrast šo ilgi un bezcerīgi gaidīto otro pusīti. Taču izrādes veidotājus interesē netveramie asimetrijas mirkļi, kuros notiek novirze no ikdienības, pabeigtības, normas. Brīnišķīgs ir arī G.Zariņas bibliotekāres un Ģ.Krūmiņa Ralfa satikšanās izraisītais īsais kurss pasaules literatūras vēsturē, tomēr etīde ir daudz par garu, tāpēc zaudē daļu savas pievilcības. Tās pārsvarā ir pirmās satikšanās cilvēkiem, kuri viens otru meklējuši, ievietojot savu aprakstu iepazīšanās sludinājumu lapās. Tādi kā mūsdienīgi Mērnieku laiki, ko sava laika tautieši dēvēja par pārspīlētiem un dzīvei neatbilstošiem, kaut patiesībā baidījās no sava mazliet greizā, bet tomēr spoguļattēla. Tas ir brīnums, ar ko lepoties, ka tāds notiek - un vienā izrādē Latviešu mīlestība. Skatuves strādnieku klātbūtne, aktieru līdzdalība rekvizītu izvietošanā, starpspēles ar vēstuļu un sludinājumu lasīšanu, prospekti u. Kundzīte to valkā vienīgi svinīgos brīžos; vai nu tās būtu svētku dienas, vai teātra apmeklējums, vai ciemos iešana. Taču balle nenotiek, pāri tā ari nesāk virpuļot tukšajā telpā, jo turpinās izrā­de, respektīvi, pēc sludinājumiem tapušie dueti nomai­na cits citu. Sa­istībā ar pirmajiem diviem uzvedumiem presē tika rak­stīts par jauna teātra tipa manifestāciju, nodēvējot to par dokumentālo teātri jeb verbatimu. Ideja laba un pieteikums daudzsološs, ņemot vērā, ka attiecību veidošana pati par sevi ir neizsmeļama tēma ikvienā no mākslas veidiem.

Kāds vidusskolnieks simpātijas savai pedagoģei grib izrādīt pēc stundām, pārrakstot ieskaites darbu. Top 5 idejas svētku kartiņām. Visas frizūras un parūkas, kas tiek demonstrētas šajā vakarā, ir laika, vides, rakstura un garastāvokļa daiļrunīgas liecinieces. Tomēr absolūti precīza realitātes pārcelšana uz skatuves nav iespējama, jo teātra valodai jābūt spilgtākai, spraigākai, aktīvākai un jāietver sevī kāda augstāka, metaforiska ideja un kāds vēstījums skatītājiem. Pensionārs, kurš krāj čības, dievina literatūru, dzied korī un izmēģina laimi ar vairākām dāmām – nelaimīgi precētu pusmūža sievieti, bibliotekāri un kordiriģenti. Trīspadsmit ir nepāra skaitlis, kas numeroloģijā simbolizē nepabeigtību, procesu, turpinājumu. Tomēr viņš nekādā gadījumā neņirgājas par sa­viem varoņiem, gluži otrādi - viņš pret tiem izturas ar lielu mīlestību, latviešu mī­lestību. Tāpat kā piecu aktieru nu jau leģendārās un izcilās pārmiesošanās spējas demonstrācija. Populārākās finanšu problēmas un veidi, kā tām laikus sagatavoties. Sēdēju, klausījos un no prieka par Tavu talantu, darbu, meistarību, kā arī par sava gara pacilātību gandrīz vai raudāju. Latviešu mīlestības prologā visi pieci aktieri sēž uz proscēnijā novietotajiem krēsliem viens otram līdzās un minūtes piecpadsmit lasa dažādus iepazīšanās sludinājumus, galvenokārt komiskus, smieklīgus, īpatnējus. Kas arī skanējusi pilnā balsī un ne tikai Tavās maigajās, skaistajās dziesmās. Brīžiem "iekož" un aizvaino. Brokas klusējošai abortniecei, klāstot savus "veik­smīgās" dzīves plānus. Varētu domāt, ka izrādē viss ir ne tā - gan cilvēki nav pietiekami skaisti, gan muļķības gvelž. Taču režisors ilūzijas valdzinājumam novelk stingras robežas, brehtiskā stilā atgādinot par reālās skatuves konkrētību un materialitāti. Vientuļš vīrietis deju vakarā un Jaungada naktī tāda pati sieviete, kura tikai izfantazējusi savu partneri. Tāpēc jāatrod mehānisms, kā reālo dzīvi uz skatuves pārvērst par mākslu. Par vienu no izrādes neapšaubāmiem šedevriem kļūst B.Brokas un V.Daudziņa "intelektuālie" pensio­nāri, kuri kopīgu valodu atrod, ar aizrautību nododoties krustvārdu mīklām. Perfekta iemiesošanās Arī šoreiz tāpat kā citās A. Detaļās apslēptais Izrādes "Latviešu mīles­tības" oficiālā tēma ir 'iepazīšanās pēc sludināju­ma', taču patiesībā izrāde ir par mīlestību un atsveši­nātību, par draudzību un mīlestību, par vīriešiem un sievietēm, par Latviju, latviešiem un pašiem. Tu droši vien to arī klusībā gaidīji. Klipā redzami Jaunā Rīgas teātra aktieri -jauni un skaisti. Dzīvesstāstu starplaikos publikai dzied un spēlē Andris Keišs un Jēkabs Nīmanis. Katrs no šiem cilvēkiem šķiet savā ziņā zaudētājs, lūzeris, jo viņam pietrūkst fizisko un garīgo spēju vai varbūt vienkārši veiksmes, lai dabūtu to, ko grib. Šķiet, arī dekorācijas rāda ironisku attieksmi pret vecās tradīcijas saglabājušiem teātriem, jo līdz šim A. Lielākā daļa šo cilvēku sarunājuši randiņus, atsaucoties uz iepazīšanās sludinājumiem, citi satikušies gluži nejauši. Tas ir ļoti grūts stils, kas no aktieriem prasa neiedomājamu precizitāti - burtiski balansēšanu uz naža asmens, lai izrāde neiekristu vai nu izņirgšanas vai sentimentalitā­tes grāvī. Jaunās izrādes tēma ir iepazīšanās pēc sludinājumiem. Visapkārt gleznas, molberti, otas. Tā jau pat Kultūras akadēmijas aktiertalantu kalvē neatlasītie prot - paķēmoties žanra ainiņās. TrīspadsmitMāksla Plus, nr. Talkā tiek ņemtas ari parūkas, polsteri, grims, taču galvenais ir tas, ka ak­tieri pārvēršas ne tikai fiziski, bet ari psihiski - līdz ne­pazīšanai. Brīžiem uzdzen dusmas par režisora rokraksta nenoliedzamo atkārtošanos, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu izrādēm, bet ļoti priecē ar aktieru precīzo, nesavtīgo un profesionālo darbu. Izrādei ir vel otrs kamertonis - notikusī bal­le. Dažbrīd šķiet, ka aktieri situācijas nedaudz pārspīlē, komisms pārspēj skaudro katras personības likteņa realitāti. Daudzi vēstījumi ir kā maza, perfekta, pēc visiem kanoniem - ar tā saucamo samezglojumu, kulmināciju, atrisinājumu - sacerēta ludziņa.

Top 5 idejas svētku kartiņām -

. Cilvēka dzīves robežsituācijas tiek pārtulkotas teritoriālās robežsituācijās. Bet visi kopā viņi ir pārsteidzoši vitāli - kā jau īsti latvieši, kuri mīlestību nespēj iedomāties bez kora dziedāšanas, grāmatām piekrautas sekcijas un izlikšanās, ka viņi nemaz negrib to, ko grib. Tā lēnām peld gaisā, jo sievietes roka kā cēla gulbja garais kakls veido lielu, slaidu atvēzienu. Pirmajā brīdī šķietami nejaušais videoklipa iemontējums izrādes kompozīcijā šķiet gluži vai ģeniāls režisora "gājiens", ari tad, ja tas nav racionāli apzināts, bet gan intuitīvi tverts. Alvis Hermanis var droši uzticēties viņu mākai no dzīves impulsiem izaudzēt tēlu, notikumu un pat tekstu. Tās pilnīgi noteikti varētu pretendēt uz SWH raidījuma Radio Lāga hitu statusu. Ļoti runīgs vīrietis ar lauztu roku un klusējoša sieviete satiekas slimnīcā. Katra epizode veido savrupu mikroizrādi, ko būtu iespējams spēlēt atsevišķi, tomēr visām kopā tām bez tematiskas radniecības piemīt arī estētiska vienotība. Tiek inscenētas atmiņas par skolu, ie­spējams, tas ir skolas absolventu salidojums, kad svētdienīgi saģērbtas meitenes un puiši sēž blakus solos, bet pēc tam pulcējas aktu zālē uz dejām. Baiba Broka - no stīvas ierēdnes - resnā sievišķi, no lēnīgas jauna­vas - straujā kultūras nama direktorē. Teātris kārtējo reizi gājis savu labi iemīto un skatītāju pozitīvi novērtēto taciņu – piedāvāt nevis dramaturģisku darbu, bet gan dažādu cilvēku dzīves pārstāstus. paņēmieni iztēles radītajā iespējamajā pasaulē liek ieraudzīt skatuves pasaules materiālo dabu. Milzīgās dzīvokļu cenas. Šī vide izrādes laikā paliek nemainīga. Jūtos vientuļš," - ap šo vientulības asi iestudējuma rats turpina rotēt neapturami un ilgi. Ļaudis ir dažādu vecumu, sākot no tīņiem, kuri randiņu sarunājuši uz kādas daudzstāvu mājas jumta, un beidzot ar knapi kustēties spējīgiem, svepstošiem pensionāriem. Šāda varbūt negaidīta pasivitāte īstenībā pat ļoti saprotama - kurš gan gribēs atzīties, ka ir "otrās šķiras" cilvēks un laimes putnu aiz astes noķēris, pateicoties nevis savai neatvairāmai pievilcībai, bet avīzes slejā iz­kliegtai anonīmai vientulībai. Šādu aktiermeistarības paraugstundu mūsu teātros neatceros redzējusi. Tas ir pirmais no izrādes vairākiem pārsteigumiem - teksts ir ne tikai asprātīgs un paradoksāls, bet arī dramatiskās mākslas specifiskajām vajadzībām meis­tarīgi atbilstošs - ar vārda palīdzību tēli virtuozi slēpj savus patiesos nolūkus un intereses. Uz baltās titullapas tikai ar zināmu piepūli iespējams ieraudzīt baltu, vien pret gaismu izlasāmu spīdīgi atstarojošu uzrakstu Latviešu mīlestība. Iecerot darbu, presē un teātra afišu vitrīnā tika publiskoti uzaicinājumi, lai pie režisora vai jaunajā projektā iesaistītajiem aktieriem personiski griežas tie līdzpilsoņi, kuriem ir pieredze ar iepazīšanos pēc sludinājumiem. Jo uz šī komēdijas viļņa izrāde turpinās visu vakaru, smiekliem un kariķējumiem šoreiz nomācot vispārinošākas un aptverošākas nozīmes vēstījumu. Izrādes darbības vietas ir līdz apnikumam pazīstamas - blokmājas tipveida dzīvokļa istaba, pludmale, kafejnīca, autobusa pietura, skola, slimnīca, estrāde, kultūras nams, mājas jumts. Tas noformējums ir konceptuāls. Patiesībā, vērojot, ko šis sekstets dara uz skatuves, godīgi atzīšos, man mute no brīnumiem palika vaļā. tapšanas process līdzīgs kā abās iepriekšējās trīsdaļīgās latviešu epopejas daļās. bibliofila dzīvoklītis blokmā­jā. Lieliska izrāde, kurai ir tikai viena vaina – milzīgas pūles prasa biļešu gādāšana. Pie tam teātri, kas vienlaikus atgādina trūcīga Latvijas lauku kluba skatuvi un datora ekrānu. Proti, neapspriest ar lasītājiem literātu likteņa intīmās lappuses, ja nu vienīgi tas, ko vainagojusi šķiru cīņa vai sociālisma būve. Bez tam dialogi ir lakoniski, un tie precīzi restaurē mūsdienu Latvi­jā lietoto leksiku un teikumu konstrukcijas. Tu - smaidi, es knapi turos no smiekliem. Iestudējums "Latviešu mīlestība" brīžiem aizkustina un pat saraudina. Un pie tās, mīlīši, esam "vainīgi" visi - tie, uz skatuves, režisors un tie, kas smejas un raud aizkustināti. Perfekti šo naivisma tonalitāti izceļ Monikas Pormales iekārtotā telpa un Jēkaba Nīmaņa un Andra Keiša veidotais muzikālais fons. Turklāt ari fona ainavas šo iespaidu noteikti pastiprinātu, tik ļoti tās ir dabiskas. Respektīvi - uz sevi cen­trēts palīgā sauciens. Izjūtu arī - vientuļi dzīvo. Bet vienu no aizkustinošākajām ainām G.Zariņa un Ģ.Krūmiņš nospēlē pašā finālā, kad viņu varoņi ir dziedātā­ji, ko savieno un ari izšķir dziesmu svētki. Par toreizējo naivā uztrau­kumā pukstošo sirdi, kad kluba "ballē" muzikanti izpil­da pirmo dziesmu, bet deju placis vēl tukšs, taču tūlīt, tūlīt viss sāksies, būs un notiks. "Lauku kluba" atmosfēru vairo divkārt izrādes gai­tā iestarpinātie muzikālie priekšnesumi, ko, tērpušies baltos kreklos, izpilda Andris Keišs ar ģitāru un kom­ponists Jēkabs Nīmanis, kas sēž pie sintezatora. Pēc sludinājumu lasīšanas aktieri pa diviem izspēlē etīdes, katrā no tām mainoties personāžiem, apstākļiem, norises vietām, kuras raksturo katrā etīdē nomaināmie mākslinieces Monikas Pormales veidotie lielizmēra zīmējumi. Izrādē pārstāvēti raibi sabiedrības slāņi, visas vecuma grupas, atšķirīgu profesiju un interešu pārstāvji, pat dažādas seksuālās orientācijas cilvēki. Bet vienīgi par mīlestību. Lielākajā daļā epizožu caur smieklīgo, jocīgo un humoristisko tiek atklāta vienkāršā latvieša dzīves nopietnība un traģisms. Piedodiet, es pāriešu uz Tu. Kāds noteikti jutīsies aizskarts – arī viņam ir Nacionālā teātra abonements un arī viņš apsveikumu kartītēs raksta Ārijas Elksnes dzeju. Arī Mielava naivi sirsnīgais sentiments pieder pagātnei, tagadne ir Andris Keišs, kurš, ģērbies baltā kreklā, komponista Jēkaba Nīmaņa pavadīts, rūpīgi un atbildīgi dzied šlāgerus sarīkojumā Tiem, kam pāri trīsdesmit. Atliek vien apbrīnot talantu, ko izkopuši Baiba Broka un Vilnis Daudziņš, tēlojot pensionārus, kas satikušies Rīgas autoostā. Nav tik viegli pateikt, kur beidzas ilgas pēc mīlestības, sapratnes, otra cilvēka klātbūtnes un sākas vēlme izmantot otru kā materiālā pamata, drošības vai vienkārši fiziska atspaida garantu. Ar režisora Alvja Hermaņa uzstādījumu viņi tiek galā lieliski, par to saņemdami publikas aplausus. Izrāde ideāli savieno šķietami neiespējamo - kvalitatīvi izklaidi un nopietnu mākslu. Tomēr mostas aizdomas, ka režisors kaut ko tik vienkāršu un mīlīgu vēlējies iekļaut izrādē vienīgi tādēļ, lai paustu ironiju par latviešu iecienītajām muzikālajām izrādēm. Tādejādi Latviešu mīlestība ir stāsts ne tikai par vientulību un mīlestību, bet arī par to, kā un no kā top teātris. Pārējiem atvēlēta horizontālā dimensija teritorijā, kas atrodas uz zemes. nacionālās identitātes jautājumu - vispārējās unifikācijas un globalizācijas standartu diktatūras apstākļos. Ir gadījumi, kad ironija un lirika maksimāli satuvinās un viena otru caurstrāvo, lai jau pēc brīža ātri aizbēgtu katra uz savu pusi. Tāpat kā Revidentā un Garajā dzīvē, viņi demonstrē pārvēršanās brīnumus.. Izrādē "Latviešu mīlestība" šiem nolūkiem izmantota intonācija, kādā aktieri atveido ikdienas cilvēku dzīvi, un dekorācijas. Kaspars Znotiņš sajūsmina kāda Kurzemes puiša lomā, arī tēlojot kaislību vētru un dzīves jēgas meklējumu nomocītu pusaudzi. Neizdevušos dzīvju ainiņas Citāti no iepazīšanās sludināju­miem. Top 5 idejas svētku kartiņām.

Jaunumi - Riebiņu vidusskola

. Bet, ja runājam nopietni, nofilmēt tos gan derētu - unikāla mūsdienu liecība. Izrāde ilgst četrarpus stundas, kuru laikā personiski man garlaicī­gi nebija nevienu bridi. Izrādes prologā Baiba Broka, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš un Kas­pars Znotiņš apsēžas avanscēnā uz rindā noliktiem krēsliem un bezkaislīgi runā iepazīšanās sludinājumu tekstus. Vai citā epizodē - seksīgu kultūras nama direktori, tik ļoti pārņemtu ar domu izblēdīt liktenim kādu kripatiņu maiguma, ka rodas šaubas, vai tas maz ir reāls vīrietis, ko viņa cenšas pavedināt, var­būt tikai satrauktas fantāzijas auglis. Šeit laikam jāpiebilst - manā skatījumā, jo pašai mājās ir runcītis. Sievietes un vīrieši, pirm­oreiz satiekoties, ir gluži kā gliemeži, kas slēpjas no otra savā gliemežvākā jeb maskā, vēloties izlikties labāki, nekā ir, lai otram iepatiktos vai lai uz otra rēķina reali­zētu dažkārt arī visai savtīgus nolūkus. Skatītājs, šķiet, ir nonācis mākslinie­ka galvā, kur cita pēc citas iznirst un atkal izgaist iztēles ainas. Jā, tieši tā - kad saplūst dzīves un mākslas patiesība, ir tik ļoti labi un tik ļoti smagi. Tā ir ikdienas telpa, ko var raksturot ar pāra skaitļa simetriju un pabeigtību. Bez tam šoreiz pati no dzīves "izķeksētā" situācija - iepazīšanās pēc sludinā­jumiem - ir piesātināta ar totālu teatrālismu, kas izrā­dē arī maksimāli izmantots. Tev jau ir raksturīgi pat par visnopietnākajām lietām runāt ironiski vai ar apslēptu smaidu. Tajos attiecīgi attēlota jūrmala, klases telpa, dzīvoklis utt. Kad Tevis rādītā trauslā, sirmā bibliotekāre, aizkustināta, ka nu beidzot ir kam izkratīt savu literatūras savaldzināto sirdi, vienā laidā bārsta faktus, citātus un dzejrindas, paretam sevi tomēr apraujot ar "nu tas tā", es šeit saklausu padomisko ūjināšanu

Comentarios