Vai pārvākšanās uz lētāku dzīvesvietu var atrisināt jūsu finansiālās problēmas?

Kisiels, kurš šī gada pavasarī paziņoja par investīcijām Tukuma lidostā, atturas komentēt savus nākotnes plānus attiecībā uz "Naftimpeks". Nozares pārstāvji gan uzsver, ka zemais konteineru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu saistāms ar augstajiem "Latvijas dzelzceļa" tarifiem šajā kravu grupā. Savukārt virzienā no austrumiem uz rietumiem "Rail Baltica" konkurēs ar jau esošo šaurāku sliežu ceļu. Nozīmīgi partneri Latvijas kaimiņvalstij šajā kategorijā ir Brazīlija, Ķīna un ASV. Vai pārvākšanās uz lētāku dzīvesvietu var atrisināt jūsu finansiālās problēmas. Šādā situācijā politikas apsvērumi bija vienaldzīgi, un, "ja ir tāda cena, tad Krievija stumj pa visiem iespējamiem kanāliem". "Šobrīd politiskos faktorus mēs nejūtam, Krievija izmanto visas pieejamās ostas. "To teikt ir viegli, bet – vīzas, autovadītāji, kravas, automašīnu stāvoklis, jo skaidrs, ka uz Krieviju brauca vecākas mašīnas, jo tur prasības bija zemākas un tās Eiropā "izģērbtu" ar visādiem sodiem. gados viens no Krievijas stratēģiskajiem mērķiem bija pārvirzīt savas kravas no Baltijas valstu ostām uz savējām. Somijā Latvija bieži tiek minēta kā paraugva€ts. Zemkopības ministrija tolaik paaugstinājumu pamatoja ar nepieciešamību pēc stingrākām pārbaudēm, bet kāpuma samazināšanu – ar nepieciešamību atbalstīt Latvijas tranzīta nozari. Nākotnē lielāka varētu kļūt arī Viborgas ostas kapacitāte, kas gan pagaidām ir visai maza.Tranzīta nozares uzņēmēji gan pieļauj, ka ievērojams stimuls Krievijas ziemeļu ostu attīstībai ir arī mākslīgi samazinātie dzelzceļa tarifi šajos virzienos.

Komentāri par: Prezidenta kancelejas pārvākšanās uz pili izmaksās.

.

Pensijā pārcelties uz laukiem? Vecu koku grūti pārstādīt |

. Tāpat atšķirībā no citiem pārvadājumu veidiem autotransportu ir grūtāk ietekmēt ar politiskiem lēmumiem, piemēram, par kravu virzīšanu uz konkrētām ostām. "Gan ar "China Merchants Group", gan COSCO ir notikušas vairākas sarunas par viņu iesaisti šādu projektu īstenošanā – gan Rīgas vai Ventspils ostās, gan "Rail Baltica" loģistikas centrā pie Salaspils. Tomēr arī līdz tam darbs šajā virzienā nebija vienkāršs. gadā darbu sāka Ustjlugas osta, kas specializējas uz beramkravām, tostarp oglēm. gadā izbeigtās "oligarhu lietas" pamatā. gada, kad Krievijas politika bija "sociālisms vienā valstī", kapitālisma paliekas un līdz ar to arī tranzīts strauji saruka. Šāds solis ir loģisks, jo Klaipēda ir otra lielākā konteineru osta Baltijas jūrā pēc Sanktpēterburgas. Un šis uzstādījums nākotnē, visdrīzāk, vēl vairāk pastiprināsies," uzskata "Latvijas dzelzceļa" vadītājs. Vieni ļauj noprast, ka viss vilciena sastāvs pēc pozēšanas fotogrāfiem un lentīšu pārgriešanas devies uz Baltkrieviju, bet citi zina stāstīt, ka vilciens no Minskas tālāk devies Maskavas virzienā, bet tā saturs nonācis Krievijas galvaspilsētas tirgos. "Tā attieksies gan uz kravu, gan pasažieru pārvadātājiem. Satiksmes ministrija uzsver, ka tās prioritāte ir panākt, lai no ceļu lietotāja iekasētie maksājumi tiktu izmantoti ceļu remontam un uzturēšanai. Lielākoties autovadītāji tiek piesaistīti no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas un Filipīnām. Latvijas tranzīta koridors joprojām ir izdevīgs, un man nav informācijas, ka kāds kravas īpašnieks būtu atteicis braukt no Krievijas caur Latviju tikai tāpēc, ka tas būtu par dārgu. Tam ir objektīvi iemesli – lielāks iekšējais tirgus, Polijas tuvums, tomēr lielā mērā to veicinājusi arī labvēlīgāka valsts politika, jo gan Latvijai, gan Lietuvai ir līdzvērtīgas ģeogrāfiskās priekšrocības tranzītam. COSCO jau šobrīd izmanto Latvijas ostas un tranzīta koridora iespējas. Kopumā, piemēram, ceļā no Ķīnas līdz Zviedrijai ir vismaz četras valstis, katrā savs operators, katrā savi partneri. LAIKS UZDĀVINĀT MIKROSKOPU, LAI MŪS BEIDZOT IERAUDZĪTU. Taču domāju, ka šodien neviens neapstrīdēs, ka lēmums bija pareizs. gadam paredzēts teju dubultot, tomēr arī tas nebūs pietiekami, lai pilnībā no kartes "izslēgtu" Latviju. Lai šādas investīcijas veiktu, nepieciešama laba sadarbība un attīstības potenciāls. Tas ir nozīmīgs viņu ieguldījums Latvijā. Laika ietaupījums pagaidām nav pietiekami spēcīgs faktors, jo dārgas un ātri piegādājamas preces tiek transportētas ar aviopārvadājumiem. Potenciālo Krievijas partneru atraidīšana varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jēlnaftas tranzīts caur Ventspils ostu savulaik tik strauji apsīka. Jāatgādina, ka RTO gadiem ilgi tiek saistīta ar iespējamām tā saukto oligarhu interesēm. Kā skaidro "Kreisa" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andrejs Kuzņecovs, lai vienas valsts pārvadātāji drīkstētu braukt uz citu valsti, ir nepieciešamas īpašas atļaujas, kas ir pieejamas ierobežotā daudzumā. Atkarība pieaug  Pārkrauto kravu apjoma statistika ir nepielūdzama: neskaitot īslaicīgu uzrāvienu akmeņogļu pārkraušanā, tranzīta apjomi krīt. Ķīnai sauszemes savienojuma veidošanai ar Eiropu ir arī citi iemesli. Pašlaik ārvalstu pārvadātāji, kas tranzītā brauc caur Latviju, uzpildās šeit, bet, visticamāk, turpmāk to darīs Lietuvā, teic uzņēmuma līdzīpašnieks. Turklāt gaidāmā krituma ietekme būs tālejoša. "Vienlaikus, runājot ar kravu īpašniekiem, arvien biežāk redzam, ka arī pasaules lielie ražotāji arvien biežāk izvirza par mērķi kravas transportēt ne tikai ātri un izdevīgi, bet arī iespējami "zaļi". Šāda politika gan apstākļos, kad valsts uzņēmumiem jāiegulda ceļu un tiltu būvniecībā uz Krimu, palēnina infrastruktūras veidošanu pie ostām. "Ventspils naftas" valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, taujāts par sarunām ar investoriem no Baltkrievijas, atbild, ka uzņēmuma politika neļauj komentēt darījumus, kas varētu vai nevarētu tikt apsvērti. autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" finanšu direktors Boriss Zaks Autotransporta nozare salīdzinājumā ar valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" un pašvaldību vadītajām ostām nav politizēta, lai arī izjūt sankciju sekas un attiecību pasliktināšanos ar Krieviju. Arī vēsturiski lielas diskusijas un strīdi bija par pāreju no tvaika lokomotīvēm uz dīzeļvilci – bija investēti līdzekļi lokomotīvēs, aprīkojumā, cilvēkos.   Virzienā no Somijas, neesot tilta vai tuneļa savienojumam starp Tallinu un Helsinkiem, sauszemes transports nespēj konkurēt ar kuģiem. Tam iebilst nozares asociācijas vadītājs Krūmiņš, kurš projektu sauc par "zelta zārku Latvijas tranzītam". Auditorkompānija EY savā analīzē par projekta ieguvumiem secina, ka pamatā "Rail Baltica" varētu pārņemt daļu autotransporta kravu, kas pašlaik tiek vestas no Somijas un Baltijas valstīm uz pārējo Eiropu. Pēc nozares pārstāvju teiktā, arī desmitkārtējs pieaugums bijis pietiekams, lai Baltkrievijas kokmateriālu tranzīts "aizietu" uz Igauniju un Lietuvu, kur šis pats maksājums ir vairākas reizes zemāks.Skepse par kravām no Ķīnas ir saprotama. Tranzītkarš Ventspilī jau ir "nozares klasika", taču arī Rīgas brīvostas pārvalde saņem pārmetumus par smagnēju un necaurredzamu darbu, kā arī grūtībām, ar ko sastopas uzņēmumi, kas vēlas sākt darbu ostā. "Galvenais, lai tās būtu kontrolējamas." Viņš gan ir skeptisks par iespējām lejupslīdošo tendenci mainīt, jo, viņaprāt, pie tā bija jāstrādā pirms diviem vai pusotra gada, bet tagad ir par vēlu. Caurspīdīguma trūkums izdevumos un lēmumu pieņemšanā ostās, kā arī informācijas nepieejamība bija arī viens no secinājumiem Pasaules Bankas veiktā pētījumā par Latvijas ostām. gadā, kad situācija [Krievijas] embargo dēļ bija īpaši sarežģīta. Viņa pēctecis "Latvijas dzelzceļa" vadītāja krēslā atzīst, ka ir pāragri spriest par to, kā iecere tiks iedzīvināta praksē, "taču divu platumu sliežu krustpunkts Latvijā sekmēs sauszemes pārvadājumu attīstību starp Āziju un Eiropu". Raidījums "Nekā personīga" gada sākumā ziņoja, ka Eiropas Komisija Latvijai devusi mājienu, ka, īstenojot elektrifikācijas projektu nerentablajā Ventspils virzienā, tā Latvijai līdzfinansējumu varētu nepiešķirt. Tuvākajos gados Primorska plāno pārņemt arī minerālmēslojuma kravas, kas pašlaik tiek virzītas caur Baltijas valstīm. gadā "Uralhim" iegādājās Ventspils ostā strādājošā uzņēmuma "Ventamonjaks" kontrolpaketi, kur mazākuma daļas pastarpināti pieder Ventspils mēra un tranzītbiznesa uzņēmēja Aivara Lemberga znotam. Tai pašā laikā gribu norādīt, ka infrastruktūras maksa nav tikusi mainīta pēdējos trīs gadus, savukārt pirms trim gadiem tā pat tika nedaudz samazināta," skaidro "Latvijas dzelzceļa" prezidents. gadā Latvija pēc dzelzceļa kravu apjoma bija devītā Eiropas Savienībā, bet, rēķinot tikai starptautiskās kravas, – trešā. Tomēr atsaucība bijusi niecīga. Gubins secina, ka, ņemot vērā politiskās stabilitātes trūkumu, piesardzīgās ekonomikas izaugsmes prognozes, kā arī Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējās sankcijas, diez vai konteineru plūsmas apjoms tuvākajā laikā ievērojami augs. "Citas Eiropas Savienības valstis, piemēram, Lielbritānija atsakās no elektrifikācijas projektiem pat pie stabilākiem kravu apjomiem. Tomēr tālākā nākotnē noteikti nonāksim pie tā, ka jāveido arī jauni loģistikas centri. Ar līdzīgu problēmu – un līdz ar to arī ļoti lētiem kravu pārvadājumiem uz Ķīnu – sastopas arī citas Eiropas valstis, tādēļ iespējas piesaistīt konteinerkravas šajā virzienā ir nelielas. Tikai tad šī struktūra darbojas efektīvi un ar samērīgu peļņu. Kad pārvadājumi uz un no Krievijas bija lielāki, tad mēdza būt tā, ka jau ap Jāņiem Latvijas pusē atļaujas bija beigušās, bet Krievija to skaitu palielināt nebija ieinteresēta, jo uz Latviju pārvadājumu apjoms bija ļoti neliels. Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs neslēpj rūgtumu par neizmantotām Latvijas iespējām. Pretējā gadījumā "par to nav ko sapņot", lai arī caur Rīgas ostu ved īsākais un tādējādi arī lētākais ceļš no Austrumiem uz Rietumiem, viņš skaidro. Viņš pauž pārliecību, ka Rīgas ostai kravu apgrozījumu audzēt būs iespēja tikai tad, ja noregulēsies Latvijas un Krievijas attiecības. Negatīvā ziņā mūs apsteidz tikai Malta un Rumānija. Runas par viņu plāniem investēt Lietuvā bija krietni pārspīlētas. Ātro kredītu nepatiesā nomelnošana. Bērziņa vērtējumā Salaspils varētu kļūt par nozīmīgu mezglu kravu pārvadājumu apstrādē, kas dotu papildu pievienoto vērtību Latvijas tranzīta nozares piedāvājumam. Kā skaidro "Latvijas dzelzceļa" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Kustova, minētajās projekta izmaksās nav iekļautas lokomotīves, kas būs jāiegādājas gan valsts uzņēmumam, gan citiem pārvadātājiem.

gadā tai sekoja samērā nelielā Visockas osta ar "Lukoil" naftas termināli, ko tuvākajos gados plānots papildināt ar dzelzceļa infrastruktūru un ogļu termināli. Vai pārvākšanās uz lētāku dzīvesvietu var atrisināt jūsu finansiālās problēmas. "Latvijas dzelzceļš" ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī, un tieši Latgalē strādā trešā daļa no visiem šajā kompānijā nodarbinātajiem. Pēc paritātes principa valstis viena otrai piešķir līdzvērtīgu atļauju apjomu. Ietekme uz pasažieru pārvadājumu cenu būs manāma jau nākamgad, kad tiks paaugstināta "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras maksa gan kravu, gan pasažieru pārvadājumos. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju Latvijā turpina pieaugt profesionālo autovadītāju skaits no trešajām valstīm. Kā iepriekš portālam "Delfi" stāstīja kokrūpnieka "Lameko Impex" pārstāvis Gatis Lodītis, sūtījuma nogādāšana uz Ķīnu no Latvijas ir lētāka nekā uz Lielbritāniju. Ar Dīsburgas ostu Latvija ieinteresēta sadarboties konteinervilcienu organizēšanā no Ķīnas, apgādājot Skandināvijas tirgu, kā arī jauna loģistikas centra izveidē Latvijā ar Dīsburgas ostas investīcijām. ĀIPL gan norāda, ka "LDz loģistika" savu koordinatora funkciju galvenokārt izmanto sava labuma gūšanai un nedalās informācijā ar citiem uzņēmumiem. "Uz to nevar skatīties tikai kā uz transportu, jo, ja viņi te kaut vai tikai piešuj pogu, tad tam jau ir cita vērtība, tā ir Eiropas prece. Tiesa gan, turp vest produkciju ar augstāku pievienoto vērtību neļauj augstā ievedmuita šajā valstī, kas izejmateriāliem ir ievērojami zemāka.Kādu laiku tas nodrošinājis apaļkoku tranzīta plūsmu no Baltkrievijas uz Ķīnu caur Latvijas ostām. Tajā secināts, ka bez valsts un Eiropas Savienības finansējuma "Rail Baltica" projekts nav finansiāli rentabls. “Tas, kas šai situācijā ir būtiski, - ir svarīgi ne tikai politiskie akcenti, bet arī tas, ka visai tranzīta un loģistikas nozarei Latvijā ir jāmainās. Jāatzīmē, ka arī jau esošos loģistikas centros un noliktavu kompleksos šādi pakalpojumi tiek sniegti un arī šiem uzņēmējiem ir visas iespējas paplašināt savu biznesu. Ienākumu un dzīves līmeņa atšķirības turīgajos piekrastes reģionos un ostu pilsētās un nabadzīgajos rietumu reģionos ir milzīgas. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, iespējams, RTO lūkojas pēc jauna īpašnieka Austrumvalstīs.  Šo projektu attīsta trīs Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail". Lai arī alternatīvi tirgi ir svarīgi, "ja infrastruktūra orientēta uz Krievijas kravām, tās nevar aizstāt ar Ķīnas konteineriem, jo naftas vai kālija terminālī nevar pumpēt vai kraut kaut ko citu". Kurš straujāk, kurš lēnāk, bet pārmaiņas piedzīvo visi," saka Bērziņš. Bērziņš atzīst, ka jebkuras izmaiņas pārvadājumu apjomos ietekmē to, kā "Latvijas dzelzceļš" spēj nodrošināt infrastruktūras uzturēšanu. Tieši ogļu tranzīts bijis viens no svarīgākajiem komponentiem Rīgas ostas kravu kāpumā. Tiesa, pieaugums šīm kategorijām ir atšķirīgs, pasažieru pārvadātāja infrastruktūras maksa ir zemāka. Visa šī apjoma pārvirzīšanai būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem. Tieši tikpat drosmīgiem mums jāspēj būt šodien." Viņš uzsver, ka elektrificēts dzelzceļš ļauj pārvadāt lielākas, smagākas un garākas kravas, kas ilgtermiņā ir svarīgi arī konteinerpārvadājumu jomā. "Mēs strādājam un turpinām strādāt ar partneriem Krievijā, augusta sākumā pēc četru gadu pārtraukuma tikāmies Rīgā abu dzelzceļu darba grupā, un mūsu partneri apliecina, ka no ekonomikas viedokļa viss ir kārtībā. Viens no tiem ir nevienmērīgā attīstība valsts iekšienē un sociālā spriedze. Latvijas tranzītbiznesa uzņēmumi nonākuši piedāvājumā Austrumvalstīs , kas, iespējams, līdz ar kravu īpašnieku piesaistīšanu Latvijas ostām var nozīmēt kravu apjomu kāpumu un pat to, ka caur sauso Polockas–Ventspils "trubu" atkal plūdīs nafta. Transporta un tranzīta nozari bremzē arī Latvijas autoceļu bēdīgais stāvoklis.   "Latvijas dzelzceļš" iepriekšējā vadītāja Uģa Magoņa personā sākotnēji pauda skepsi par "Rail Baltica". Šādu kravu apjoms Baltijas jūras reģionā kopumā ir ap četriem miljoniem TEU, un pa "Rail Baltica" kravas ostā varētu nonākt divreiz ātrāk, tomēr pašlaik jūras pārvadājumi ir lētāki.. Tas ļāva automašīnu no Krievijas sūtīt līdz robežai pēc kravas un tālāk nogādāt klientam. gadadienu "Latvijas dzelzceļš" sagaidīs kā spēcīga loģistikas, transporta un tehnoloģiju uzņēmumu grupa. Tomēr tranzīta nozares uzņēmēji apšauba, ka jaunais sliežu ceļš spēs pārņemt nozīmīgu daļu no kravu pārvadājumiem, kas tagad tiek pārvadāti ar citiem transporta veidiem. Viņi jau šobrīd organizē savu loģistiku caur mūsu valsti, lai arī pagaidām nav veidojuši savus loģistikas centrus. Viņš uzsver, ka šo jomu neskar Krievijas stratēģija par savas valsts ostu attīstību un Krievijas dzelzceļš apliecinājis savu gatavību aktīvi sadarboties konteinersegmenta attīstīšanā. "Tā vietā, lai meklētu jaunus kravu piesaistes ceļus, atbildīgā nozares ministrija bez jebkāda ekonomiski racionāla pamatojuma apgalvo, ka elektrifikācija uzlabos mūsu konkurētspēju," iepriekš pauda nozares asociācijas vadītāja Antāne. Tomēr, sākot ar nākamo gadu, tiks paaugstināta infrastruktūras maksa.  Valsts amatpersonas Ķīnas un citu Centrālāzijas valstu kravas, tostarp konteinerus, min kā galveno iespējamo alternatīvu Krievijas kravām.   Miljardi sliedēsTāpat situāciju teorētiski mainīt varētu divi transporta nozares megaprojekti – jaunā sliežu ceļa "Rail Baltica" būvniecība rietumu virzienā un esošā dzelzceļa elektrifikācija austrumu virzienā. Viņi ļoti rūpīgi izvērtē katra tirgus apmērus un potenciālās izaugsmes iespējas. "Latvijas dzelzceļa" prezidents Edvīns Bērziņš apliecina, ka kravu plūsma no Krievijas samazinās un šāda tendence, visticamāk, turpināsies. "Mūsu pirmais specializētais konteinervilciens "Baltika Transit" tika izveidots tieši uz Kazahstānu un caur to uz pārējām Centrālāzijas valstīm. Janvārī valdības aiz slēgtām durvīm apstiprinātais elektrifikācijas plāns paredz, ka dzelzceļš tiks elektrificēts virzienos no Rēzeknes un Daugavpils līdz Rīgai. Šādā gadījumā, visticamāk, atkal strauji augtu naftas produktu tranzīta apjoms Ventspils ostā. Taču kravas īpašnieks vēlas redzēt vienu konkrētu summu, cik viņam šis pārvadājums izmaksā, un vienu kontaktpersonu jeb atbildīgo, kas viņam to organizēs. Kārtējais trieciens nozarei ir ar nākamo gadu paredzētā akcīzes nodokļa celšana. Dzelzceļam paliek preces, kas ir smagākas, piemēram, šobrīd no Ķīnas šādā veidā galvenokārt ved portatīvos datorus un auto rezerves daļas. Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja izdosies piesaistīt Somijas kravas, ieguvēja būs Igaunija, kuras ostā tās tiks pārkrautas vilcienā, bet Latvijā tās tikai brauks cauri. Šogad augusta vidū Rīgā pēc četru gadu pārtraukuma norisinājās Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kuras laikā transports un tranzīts bija viena no būtiskākajām tēmām. Tiek iesaistīti citi biznesi.""Jaunu loģistikas centru izveide ir viena no svarīgākajām pēdējā laika prioritātēm loģistikas sektora attīstībā Latvijā. Uzrāviens bija ogļu segmentā, ko izraisīja cenas. Šāda alternatīva kravu kritumā ir reālāks ielāps nekā vilcieni no Ķīnas, bet brūkošo tiltu starp Austrumiem un Rietumiem patiesi salabot var, tikai raugoties daudz plašāk, globālāk un ambiciozāk. Tas kalpojis par piemēru vairākiem citiem vēlāk attīstītiem konteinervilcienu maršrutiem, tai skaitā visiem labi pazīstamajiem savienojumiem ar Afganistānu. Tiesa gan, viņš atzīst – politiskie faktori kravu apmērus ietekmēs daudz pamatīgāk. Uzskatām, ka pienāks arī laiks, kad kazahu kompānijas izvēlēsies vēl kādu investīciju projektu Latvijā. "Tranzīta apjoms caur Latviju bija tieši saistīts ar Padomju Krievijas ekonomiskajām peripetijām," vēsta izdevums. Tāpat pa šo ceļu tiks vestas Baltijas valstu eksporta un importa preces, bet intermodālos loģistikas centros, tostarp Salaspilī, kravas no Krievijas platuma sliedēm tiks pārkrautas uz Eiropas sliedēm, lai turpinātu ceļu līdz galamērķiem Centrāleiropā. gadam Baltijas jūras austrumkrastā visas kravu plūsmas – galvenokārt Krievijas izcelsmes –"sadalīja" Sanktpēterburgas, Tallinas, Rīgas, Ventspils un Klaipēdas ostas, mazākā mērā – arī Liepājas osta. gadam, ir aprēķinājis infrastruktūras maksas paaugstinājumu nākamajam gadam.  To, ka ogļu plūsma nākotnē samazināsies, apzinās arī citi uzņēmēji. Tas dotu papildu stimulus nozares attīstībā, piesaistītu jaunas kravu plūsmas ar augstāku pievienoto vērtību, radītu jaunas darbavietas. gadā pie Minskas aizsāktais Ķīnas un Baltkrievijas industriālā parka "Lielais akmens" projekts iecerēts kā lielākais darba vietu radītājs valstī. Savukārt šī gada pavasarī pretējā virzienā devušies divi vilcieni, kas veda rūpnīcas aprīkojumu saistībā ar kādas ražotnes pārcelšanu. Tajā pašā gadā Lietuvas Klaipēdas osta un Ķīnas valsts uzņēmums "China Merchants Group", un lielākā ostu operatora CMHI mātesuzņēmums parakstīja nodomu protokolu, paredzot "Lielā akmens" un jūras transporta savienojumu caur šo ostu

Comentarios